pirmdiena, 2019. gada 25. marts


Glutāraldehīds

''Šķidrais ogleklis''

Ņemot vērā, ka cilvēki bieži meklē ceļus kā nodrošināt labāku augu augšanu akvārijā un kā papildus iegūt oglekli. Un viens no veidiem ir pielietot ne tikai CO2 gāzi bet arī visai agresīvas ķīmijas par kurām ir salīdzinoši maz informācijas. Tad nelielas interneta izpētes ceļā ir tapis šis raksts, kā tāds neliels referāts par glutāraldehīdu jeb šķidro oglekli un tā efektiem uz akvāriju. 

Vispārīga informāccija.

Ķīmiskā formula OHCC3H6CHO
Glutāraldehīdam sastopami arī citi nosaukumi:
 Glutaraldehyde
Glutardialdehyde
Glutaric acid dialdehyde
Glutaric aldehyde
Glutaric dialdehyde
1,5-Pentanedial
1,3 diformil propāns
glutarols
Pēc ķīmijā pieņemtās nomenklatūras glutāraldehīdu pareizi būtu saukt par 1,5-pentandiālu.
Glutāraldehīds (GA) ir organiska viela. Asi smaržojošs,  bezkrāsains, eļļains šķidrums. Toksiska viela un izteikts kairinātājs. 
Izteikti reaģē ar dažādām olbaltumvielām.
Plašāk izmanto medicīnas instrumentu sterilizēšanai. GA  sterilizē, nogalina sporas,  endosporas, mikroorganismus, mycobacteria, sēnītes, vīrusus – katrā gadījumā ekspozīcijas laiki atšķiras  (vidēji 20 minūtes)
Koncentrācijā 0.1%- 1% darbojas kā biocīds,  var tikt izmantots kā konservants eļļās mēslojumu šķīdumos un citur, kur ir nevēlama aļgu un baktēriju vairošanās.
Izmantojot  GA spēju reaģēt ar olbaltumvielām iespējams deaktivizēt  baktēriju toksīnus – izmanto vakcīnu ražošanā.
10% koncentrācijas ūdens šķīdumu  pārdod zem dažādiem nosaukumiem un izmanto kārpu piededzināšanai. Kārpu piededzināšanai  reģistrēti zāļu nosaukumi ‘’diswart solution’’ un ‘’glutaro’’
25% koncentrācijas ūdens šķīdumu izmanto balzamēšanai.
Tīrā veidā tas parasti nav pieejams. Parasti pieejams ūdens šķīdumos, dažādās koncentrācijās, šajā gadījumā aldehīdu grupas ir piesaistījušas ūdens molekulu.
Medicīnā izmanto gatavus preparātus, piemēram, dezinficēšanai ar nosaukumu ‘’CIDEX’’, kurš satur 2.4%  glutaraldehīda (pēc dažiem datiem 2-2.7% ). Gaisā saožams pie minimālās koncentrācijas 0.04mg/l

Glutaraldehīda un ar tā pielietošanas drošību saistītie jautājumi.

Kad GA sāka savu uzvaras gājienu šis preparāts šķita sava veida panaceja un īsts brīnumlīdzeklis. Bet tikai uzkrājoties zināšanām sāka veidoties izpratne par to, kas tad īsti ir šis preparāts. Cik tas ir vēlams un cik lielu kaitējumu tas ir spējīgs nodarīt akvārijam, cilvēkam, dzīvniekiem, ūdensaugiem.  Par procesiem un devām akvārjā mazliet vēlāk.  Bet lai nebūtu tukša muldēšana ķeros klāt pie oficiāliem papīriem. 
Drošākā vieta kur apskatīties cik toksisks ir šis preparāts ir drošības datu lapas – variet pārliecināties paši atrodot internetā. Piemēram, pēc atslēgvārdiem ‘’glutaraldehyde safety data sheet’’. Svarīgāko pozīciju izraksts no kāda ražojuma ‘’X’’ 50%-īga glutaraldehīda ūdens šķīduma:
Izšķir 2 saindēšanās veidus: īslaicīgas ekspozīcijas rezultātā un ilglaicīgas ekspizīcijas rezultātā.
Ja saindēšanās notiek vienreiz, īslaicīgi:
Ieelpošana:  izgarojumi kairina  elpceļus, rada kairinošu durstošu sajūtu degunā un kaklā, deguna tecēšana, iespējama deguna asiņošana, klepus, diskomforts krūtīs, spiedoša sajūta krūtīs, grūtības elpot, galvas sāpes. Sildot glutāraldehīdu tas kļūst daudz kairinošāks.
Acu kontakts ar 50% glutāraldehīda šķīdumu izraisa smagu konjunktivītu ar gļotu izdali un stipru apsārtumu,  nesniedzot tūlītēju medicīnisku palīdzību var tikt smagi bojāta radzene, ar pastāvīgu redzes bojājumu. Izgarojumi izraisa pastiprinātu acu asarošanu.

Pielietojums akvaristikā:


Dažādas teorijas par to kā darbojas GA


1.teorija
                Klasiski skaidro, ka GA sadalīšanās procesā rodas glutarskābe un CO2.  Augi tad arī izmanto CO2 gāzi un tāpēc straujāk aug.
Bet vai tikai? Ir sajūta, ka visu laiku tiek tiražēti teksti, kuri radušies viens no otra bez padziļinātas izpētes un pārbaudes.  Piemēram. Vienā un tajā pašā rakstā tiek minēts, ka 99% CO2 gāzes no balona netiek izmantotas, un izvēdinās no akvārija. Savukārt GA tiek izmantots gandrīz viss!!! Loģiski domājot kaut kas neiet kopā? No kurienes tāds apgalvojums? Kāpēc tāda atšķirība? Vai tiešām ticiet, ka balonā esošā un no GA nākošā gāze var ķīmiski atšķirties? Bet tas nav iespējams!  Bet varbūt tādā gadījumā no GA nerodas tikai CO2, bet rodas vēl kādi organiski oglekļa savienojumi, kurus augi ir spējīgi uzņemt?

2.teorija
GA iznīcna baktērijas un tām sadaloties rodas daudz amonjaka, kas arī ir iemesls augu aktīvākai augšanai.

3.teorija
GA iznīcina daudz baktēiju un augu pastiprināta augšana rodas tikai no tā, ka atmirušās baktērijas ūdenī sadaloties rada papildus CO2 un amonjaku.

4.teorija
GA iznīcina arī nitrificējošās baktērijas, un rezultātā akvārijā rodas šo baktēriju trūkums. Līdz ar to akvāijā uzkrājas amonjaks, jo nav baktēriju, kas to pārstrādā, tā koncentrācija aug un augi to labāk izmanto par citiem slāpekļa avotiem.
  Reizēm bioloģiskais filtrs ar lielu nitrificējošo baktēriju skaitu tiek uzskatīts par augu konkurentu, jo bioloģiskais filtrs patērē amonjaku, kuru augiem būtu bijis vieglāk uzņemt. Arī šo teoriju apgāž tie paši novērojumi, kad akvārijā nelieto GA, bet tā vietā papildus dod amonjaku – it kā to produktu, kas pēc šīs teorijas, akvārijā palielinās . Rezultātā, parasta amonjaka liešana akvārjā, tomēr nedod tādu efektu kā GA lietošana. Tātad varam uzskatīt, ka ar šādu eksperimentu teorija tiek atspēkota.

5.teorija
Augu labāka augšana pēc GA pielietošanas rodas tādēļ, ka tas iznīcina daļu no augu šūnām. Kā rezultātā dažādu procesu ietekmē augi sāk labāk augt.
 Šī ir pavisam ekskluzīva teorija. Neesmu gan internetā spējis atrast pirmavotu no kurienes tā cēlusies. Un neesmu arī  redzējis nevienu pētījumu šajā jomā, kas šo hipotēzi apstiprina vai noliedz. Uzmanīgu arī dara fakts, ka šūnu atjaunošanās un šūnu augšana veidojot jaunas auga daļas, tomēr ir 2 pilnīgi dažādas lietas.
6.teorija
GA darbojas kā organiskā oglekļa avots ar ko tiek barotas baktērijas. Rezultātā pēc GA pielietošanas baktērijām pārstrādājot organisko oglekli, kā vielmaiņas galaprodukts pastiprināti izdalās CO2 gāze, kuru augi tad arī izmanto.
Šī ideja ir veca kā pasaule – barot akvārija baktērijas ar organisko oglekli.  Bet zināmu īpatnību dēļ šie paņēmieni tomēr nav guvuši popularitāti. Biežākie no organiskā oglekļa savienojumiem, kurus pielieto ir cukurs, etilspirts, etiķis u.c. Turklāt akut kur interneta dzīlēs bija veikts ķīmisks aprēķins, cik daudz, tad no atļautās glutāraldehīda devas izveidojas CO2 gāze akvārijā. Un secinājumi bija tādi, ka pat ja pieņemtu, ka augi izmantotu visu CO2 kas radies, tad deva tomēr ir diezgan maza.
7.teorija
Ņemot vērā, ka sadaloties glutāraldehīds veido daudzus citus organiskus savienojoumus. Tad to skaitā ir arī tādi paši, kas veidojas augos fotosintēzes laikā.  Un vēl viena teorija paredz, ka augu augšana tiek stimulēta tāpēc, ka šie gatavie organiskie savienojumi nokļūst augā un augam it kā vairāk nav jāpieliek spēka lai tos sintezētu.  Un kopā vēl ar CO2, kas rodas glutāraldehīda sadalīšanās procesā tad arī tiek veicināta augšana. Taču arī šai teorijai vēl joprojām ir pretinieki. Un lielākā problēma pret ko iebilst ir šāda: Nav īsti pierādīts, ka augi aktīvi uzņemtu šīs sev līdzīgās organiskās vielas no ūdens un iekļautu uzreiz savos bioķīmiskajos procesos.  Par šo tēmu ir iespējams atrast internetā diskusijas, kur  cilvēki, kas studējuši  par augiem šo teoriju neatbalsta.
8.teorija
Šī teorija ir vēl interesantāka.  Uz augiem atrodas daudzi mikroorganismi un dzīvības. Tie ir nosēti ar šo dzīvību. Un šo plāno slānīti kurš ieskauj augus sauc par perifitonu (no angļu val. - periphyton). Un teorija ir tāda, ka ņemot vērā, ka glutāraldehīds ir izteikts biocīds un sterilizētājs, tad pielietojot to akvārijā, uz augiem tiek iznīcināts šis plānais perifitona slānis un augu lapas tiek it kā atbrīvotas no šķēršļiem, kas iepriekš traucēja uzņemt CO2 gāzi, arī to kas ūdenī jau ir dabīgi izšķīdusi no atmosfēras. Augiem it kā tiek padarīta efektīvāka CO2 pieejamība.

Tad paliek jautājums, nu ko tad īsti GA dara un kāds ir tā iedarbības mehānisms. Ja vairākas no šīm teorijām ir ļoti vienkārši apgāžamas. Tad, kur slēpjas patiesība?!
Domāju, ka pie patiesības netiksim, jo trūkst brīvi pieejami pētījumu rezultāti ar sīku analīzi. Bet mēs varam tuvoties patiesībai, liekot kopā informācijas gabaliņus kā puzli.

Procesi, kuri norisinās ar GA akvārija ūdenī.

GA pussadalīšanās periods  akvārijā ir aptuveni 10 stundas.  Atkarībā no ūdens temperatūras, pH un citiem apstākļiem šis laiks var mainīties no 4-12 stundām.  Tas nozīmē, ka pēc šī laika akvārija ūdenī  ir palikusi puse no ielietā GA, bet otra puse jau ir sadalījusies par citām vielām.  Pēc 48 stundām tas sadalās pilnībā, neatkarīgi no koncentrācijas lieluma,kāda tika pielietota akvārijā. 
GA pievienošana nemaina ūdens Ph. Taču ņemot vērā, ka pēc GA pievienošanas sākas citi procesi, ir iespējama ūdens Ph nenozīmīga krišana. Tas notiek dēļ papildus CO2 rašānās, dēļ atmirstošo organismu sadalīšanās procesiem.
Uzreiz analizējam dziļāk. ‘’Sadalās pilnībā pēc 48 stundām’’  -  tas attiecas uz pašu vielu glutaraldehīdu.  Pēc šīm 48 stundām cilvēkam, kurš nedomā parasti gribas uzgavilēt un priecāties, ka GA ir sadalījies un viss ir beidzies, vismaz nav  vairāk nekādu toksisku vielu akvārijā.  Bet jāsaprot, ka sadalīšanās rezultātā rodas daudzas citas vielas, no kurām dažas joprojām var būt toksiskas akvarija iemītniekiem. Tāpēc esam atbildīgi, analizējam un nekādā gadījumā neliekam vienādības zīmi starp jēdzieniem ‘’sadalās pilnībā’’ un ‘’paliek nekaitīgs’’.  Ja mēs šo vienādības zīmi liekam – mēs mānām sevi.  Tātad dažādu toksisku vielu iedarbība akvārijā, kuras radušās no GA sadalīšanās blakus produktiem arī pēc 48 stundām vēl turpinās!!!
Akvāristi bieži runā par ‘’oglekli’’, kuru augi saņem no GA. Taču nav tāda lieta kā ‘’ogleklis’’. Tīrs ogleklis ir dimants vai grafīts, bet tos augi neuzņem un no GA tie neveidojas.  
Vēl viens ļoti izplatīts nosaukums ir ‘’šķidrais ogleklis’’ bet nav arī tāda viela. Ogleklis nav šķidrs. Un termins ‘’sķidrais ogleklis’’ izdomāts tikai tāpēc, ka šī ļoti agresīvā ķīmiskā viela ir šķidra un satur arī oglekļa atomus un piegādā oglekli augiem, tāpēc arī tā ir ‘’sķidrais ogleklis’’. Bet, ja mēs šādi sauktu vielas, tad pēc analoģijas visu, kas satur oglekli un ir šķidrs mēs varētu saukt par šķidro oglekli. Tad arī, piemēram, etiķis, citronskābe, alkohols, cukurūdens uttvarētu tikt saukts par šķidro oglekli.
Un šis termins ''šķidrais ogleklis'' ļoti bieži klejo pa ārzemju forumiem kā ''liquid carbon'' un ir kļuvis par otru vārdu šai agresīvajai vielai - glutāraldehīds. Un tādā veidā cilvēki gluži, kā nonāk pašapmānā sākot dēvēt agresīvas vielas ''mīļvārdiņos'' un paralēli atslēdzot smadzenes un neanalizējot, kas tad īsti ir tas kas tiek liets akvārijā un kādas tam var būt sekas.

Aprēķinot iegūto oglekļa daudzumu no maksimālajām glutāraldehīda devām tas ir visai neliels, pat pārsteidzoši ''nekas īpašs''.
            Augu spēja izmantot GA ir nedaudz komplicētāka, par prasto skaidrojumu, ka tas dod CO2.   
Visi zina, ka augiem nepieciešams ogleklis, kuru tie saņem no CO2 gāzes. CO2 tiek uzņemts fotosintēzes rezultātā. Tas visiem ir skaidrs. Bet runājot par GA darbojas vēl citi procesi. Proti, lai augi augtu tiem jāuzņem ogleklis. Tas pamatā notiek caur fotosintēzes procesu. Taču augos ir arī  citi mehānismi .
Pastāv teorijas par to, ka augi no GA bez pieminētā CO2 uzņem tā sadalīšanās gala produktus- organiskas vielas, kuras satur arī oglekļa molekulu.  Kā ārī GA iedarbības rezultātā atmirstošās baktērijas sadaloties rada vēl papildus CO2 un amonjaku, kuru augi arī var izmantot.   Gan uzreiz jāsaka, ka šī teorija, ka augi savos ķīmiskajos procesos iekļautu gluta sadalīšanās blakus produktus, joprojām nav pētītas un ir zinātnieki, kuri izsaka pamatotas šaubas par šāda mehānisma esamību. 
Lasot dažādas interneta lapas var salasīt ļoti daudz un dažādus uzskatus par to kā darbojas GA.  Brīžiem liekas, ka šīs teorijas rodas pēc principiem ‘’VTT = viena tante teica’’,’’ kurš skaļāk bļauj – tam taisnība’’. Bet šobrīd nav brīvi pieejami pētījumi par GA ietekmi uz akvāriju un sīki apraksti par akvārijā notiekošajiem procesiem, kurus ietekmē GA lietošana.  2001 gadā ir veikts pētījums ar stabilu radioaktīvo oglekli  C14 izsekojot GA sadalīšanās procesā  radušās vielas aerobā un anaerobā vidē.
Šobrīd vēl nav veikti komplicēti eksperimenti ar radioaktīvo oglekli.  Kas dotu iespēju izsekot glutāraldehīda  dotajam ogleklim nonākot augos. Šāda pētījuma izmaksas ir pārāk augstas un iegūtie rezultāti interesētu pārāk mazu cilvēku grupu.
  Vienīgais veids kā atrast patiesību ir meklēt un atlasīt rakstus, kur GA iedarbība ir pamatota ar ķīmijas zināšanām – no drošības datu lapām, ķīmisku vielu vispārīgiem aprakstiem un ķīmiķu zināšanām, oficiāliem pētījumu aprakstiem attiecībā uz dzīvniekiem.
Skaidrs ir viens, ka šobrīd lielākā daļa atsauksmju veidojas no akvaristu eksperimentiem visā pasaulē. Un reālas zināšanas uzkrājas tieši šo eksperimentu rezultātā. Patiesībā tā arī ir visa informācija no kā vadīties, lietojot GA šķīdumus.
Nevēlos sameloties, bet šķiet, ka Barrs bija piedāvājis vai aicinājis vienu no lielākajām akvaristikas ķīmijas firmām veikt pētījumu ar radioaktīvo oglekli, lai izsekotu nevis oglekļa pārvietošanos akvārija, bet lai reģistrētu arī vielas, kuras rodas glutāraldehīda sadalīšanās procesā. Bet ņemot vērā eksperimenta dārdzību, nevienam nebija intereses šādu eksperimentu veikt.
Pēc novērojumiem nav apšaubāma GA ietekme. Tas viennozīmīgi nomāc vai iznīcina aļģes un to sporas un veicina augu augšanu.
Taču atbildīgajam akvaristam jāanalizē šāda veida novērojumi, kas bieži  tiek automātiski uzskatīti par ‘’pierādījumiem’’.’’ Pierādījumi’’ – apzināti lieku pēdiņās,  jo novērojums nav pierādījums. Un GA gadījumā šie novērojumi veidojas savtīgi: ‘’ja no konkrētām devām zivis nemirst, bet aļģes mirst un augi labāk aug, tātad GA nav kaitīgs, bet ir labs.’’ Un diemžēl parastajam akvaristam nav laboratorisku aprīkojumu, lai izanalizētu akvārja  un tajā esošo dzīvnieku stāvokli pēc GA īslaicīgas un ilglaicīgas ietekmes. Savukārt drošības datu lapas, kuras ir radušās oficiālu pētījumu rezultātā, gan viennozīmīgi parāda šīs vielas kaitīgo dabu.  
Loģiski domājot šīs vielas pielietošana akvārijā ir finansiāli izdevīga visai akvaristikas industrijai kopumā. Jo ja viņa nav kaitīga, tad iegūst tikai naudu no pārdošanas. Bet ja dēļ šīs vielas aiziet bojā kaut dažas zivis, tad tie jau ir pakārtoti papildus ienākumi.
Tāpat nevajag izplatīt dezinformāciju, ka GA ir nekaitīgs mazās devās. Kamēr tas nav pierādīts to vienkārši nedrīkst apgalvot. No īslaicīgiem novērojumiem varam apgalvot, ka lietojot to akvārjā lielākā daļa cilvēku uz to nereaģē, bet neesam veikuši pētījumus un pierādījuši, ko tas ir nodarījis mūsu organismam un vai nebūs sekas tikai pēc ilga laika. Savukārt ārzemju forumos ir lasītas atsauksmes, ka viens otrs ir novērojis astmas saasināšanos tieši lietojot to akvārijā. Ukraiņu forumā pat ir bijušas atsauksmes, ka cilvēki novērojuši alerģiskas izpausmes un galvas sāpes GA lietošanas laikā. Simptomi pazuduši īsi pēc GA lietošanas pārtraukšanas. Pat sunim esot parādījušās alerģiskas reakcijas. Arī šos stāstus protams nevar uztvert par pierādījumiem. Bet domājošu cilvēku šādi novērojumi dara uzmanīgu. Šādi simptomi saskan arī ar drošības datu lapā minēto.  Savukārt drošības datu lapas neapskata ilgāku ekspozīcijas laiku nelielās devās un ilgstoši – kas tieši ir raksturīgs mūsu situācijai, kad lietojam to istabā, akvārijā. Tāpat ietekmei uz cilvēku ir ļoti daudz mainīgo lielumu – cik vesels ir cilvēks, kāda ir ūdens temperatūra akvārijā, kāda temperatūra ir istabā, vai pats GA akvārijā sadalās ātri vai lēni, vai istaba tiek regulāri vēdināta, vai istabā ir pakešu logi vai ‘’vecie’’ koka logi utt. Mainīgie lielumi, ir ļoti daudz.

2001. gada pētījums par GA sadalīšanās procesiem.

Viens no pieejamākajiem pētījumiem veikts 2001 gadā. Un saucas "Aerobic and Anaerobic Metabolism of Glutaraldehyde in a River Water–Sediment System". Šī pētījuma ietvaros, lai izsekotu GA dotā oglekļa pārvērtības, ogleklim tika izmantots stabils radioaktīvais ogleklis C14. Pētījums apraksta GA sadalīšanās procesus. Īsumā pēc šī pētījuma datiem izšķīr 2 epizodes. Proti GA sadalīšanās aerobā vidē un anaerobā vidē.  Akvāriju varam uzskatīt par aerobu vidi. No šī pētījuma datiem izriet, ka GA pussadalīšanās laiks ir ~12 stundas. Šajā laikā tas sadalās par glutarskābi un CO2. Pēc 48 stundām glutarskābe arī ir sadalījusies pilnībā. Taču kā jau minēts augstāk. Pēc šīm 48 stundām vēl nekas nav beidzies. Ir radušies citi GA metabolīti, kā oksalacetiķskābe, alfa-ketoglutārskābe, DL-malskābe, 1,3-acetonedikarboksilskābe, skudrskābe, glutarīnskābe, žāvskābes semialdehīds, alfa-hidroksigutacīnskābes y-laktons, valerolaktons, 1,4-pentadēns, 1,5-pentadiol. Diemžēl pētījuma ietvaros netiek izskatīts cik ilgi glutaraldehīda metabolīti atrodas paraugos un cik ilgā laikā baktērijas tos pārstrādā. Tātad pētījums izseko radioaktīvā oglekļa ceļu un baktēriju aktiviāti, bet nedod atbildi uz jautājumu cik ilgi šie glutaraldehīda sadalīšanās starpprodukti atrodas ūdenī.
Šis pētījums izseko radioaktīvo oglekli un cik ilgi tas atrodas paraugos.  Un rezultāti pēc vienreizējas radioaktīvā GA pielietošanas, ir sekojoši.  Pēc 30 dienām 68% no GA piegādātā oglekļa atstāj sistēmu kā CO2 gāze.  (Pētījumā netika izmantoti augi, tātad no šiem 68 % oglekļa akvārijā augi paņem arī savu daļu). Vēl pētījumā tika novērota ļoti stipra oglekļa saistīšanās ar nosēdumiem (grunti). Ar grunti  saistījās 20% radioaktīvā oglekļa, un pēc 30 dienām gruntī palikušais oglekļa daudzums bija 12%.  

 

Vēlamā GA pielietošanas shēma akvārijā.

Visbiežāk GA sāk pielietot akvārijā bez īpašas sagatavošanās.  Taču, lai iedarbība būtu labāka, lai apindējot baktērijas nerastos pārāk daudz amonjaka un organisko atkritumu, lai GA neizreaģētu lieki. Tad sākot lietot GA vēlams akvāriju sagatavot.  Bieži tiek pieminēts pirms GA lietošanas akvāriju iztīrīt un samazināt organisko vielu daudzumu.  Tāpēc pirms GA lietošanas:
1.       Iztīrīt filtru  samazina organisko piesārņojumu un baktēriju daudzumu
2.       Izsifonēt grunti samazina organisko piesārņojumu un baktēriju daudzumu
3.       Attīrīt akvāriju no aļģēm
a.       Notīrīt stiklus notīrot aļģes no stikliem, tās pēc atmiršanas nesāks piesārņot ūdeni ar organiskām vielām un pūstot nedos papildus amonjaku.
b.      Izgriezt un aizvākt ar aļģēm ļoti apaugušās, bojātās lapas,  atmirstošās augu daļas, samazinās iespēja piesārņot ūdeni ar organiskajiem atkritumiem ar izrietošām sekām – amonjaka lēkāšanu.
4.       Nomainīt 50% ūdeni ar ūdens maiņu tiek normalizēts ūdens sastāvs. Tiek iznestas liekās barības vielas, samazināts izšķīdušo organisko vielu daudzums, tīri matemātiski samazinās aļģu sporu skaits akvārijā.
Iznīcinot aļģes GA labāk liet ūdenī no rīta. Kaut vai tāpēc, ka dienas laikā ūdenim ir tendence kļūt sārmainākam, dēļ augu elpošanas. Bet GA labāk parāda savas algicīda spējas sārmainākā vidē.
Aļģu apkarošanas gadījumā pēc GA pielietošanas reizēm atrodami ieteikumi arī aptumšot akvāriju. Taču šādai darbībai nav īsta pamatojuma. Jo aļģu apkarošanai tāpat jau izmanto lielākas GA devas. Un tā kā GA ir pietiekami spēcīga inde, tad aļģu un to sporu bojāšana un iznīcināšana notiek neatkarīgi no gaismas daudzuma.  Līdz ar to labāk, lai augi saņem sev pietiekami daudz gaismas un sāk ātrāk un labāk augt, kas tikai apgrūtinās aļģu attīstību, nekā tumsā kopā ar ālģēm smacēt nost arī augus.
GA lietošanas laikā neaizmirst par regulārām un pat nedaudz biežākām ūdens maiņām. Tā kā GA lietošanas laikā iespējama amonjaka un nitrītu koncentrācijas palielināšānās, tad jo īpaši aļģu apkarošanas laikā, kamēr tiek pielietotas augstākas koncentrācijas, būtu vēlams veikt regulāras un nedaudz biežākas ūdens maiņas.
Reizēm tiek ieteikts kopā ar GA pielietošanu izmantot kompresorus un pastiprināt ūdens aerāciju. Lietojot lielāks devas jāvēro zivju uzvedība.
Sākoties pastiprinātai augu augšanai, augi pastiprināti izlieto dzelzs krājumus. Tāpēc jāseko līdzi vai akvārijā ir pietiekamas barības vielas koncentrācijas.


 


GA ietekme uz augiem.

Dažus augus GA iznīcina.
Pirmie augi kuri cieš no GA ir valisnērija, ričija, raglape, sūnas, pelija. Iepriekš minētie augi var praktiski izšķīst, jo nepaness GA.
Kriptokorinām iespējams, ka uz lapāmparādās atmirstoši plankumi, iespējama lapu nomešana. Tas notiek dēļ straujām vides maiņām uz kurām kriptokarīnas reaģē ar lapu nomešanu. Reizēm šo parādību sauc par ‘’kriptokarīnu slimību’’. Nav dzirdēts, ka pie adekvātām GA koncentrācijām kriptokarīnas ietu bojā, pēc lapu nomešanas tām būtu jāataug.
Rezumējot negatīvo ietekmi uz augiem visvienkāršāk būtu teikt tā: GA nepaness īstie ūdens augi, kuri nav pielāgojušies dzīvei arī virs ūdens. Iemesls ir meklējams augu aizsardzības mehānismu īpatnībās.  Tā kā GA tomēr ir inde, tad īstiem ūdens augiem nav attīstīti daži aizsardzības mehānismi, kā tas ir virszemes augiem un rezultātā nemākot tikt galā ar šo indi – īstie ūdens augi iet bojā.
Neskatoties uz faktu, ka, piemēram, valisnērijas var praktiski izšķīst. Esmu lasījis pāris vietās internetā, ka tie kuri GA sākuši lietot mazās devās ir spējuši it kā pieradināt augus pie tā. Un vēlāk paceļot koncentrāciju augi ir turpinājuši attīstīties. Tas gan ir pāris cilvēku novērojums. Un nav zināms vai augi tiešām pielāgojas, un nav arī zināms vai pēc tam , kad ir notikusi pielāgošanās  -augi ir spējīgi GA izmantot vai arī pielāgošanās notiek tikai tādā līmenī, ka  tie spēj no GA aizsargāties, bez jebkāda pozitīva efekta... Iespējami arī citi iemesli, kādēļ GA nav iznīcinājis šos augus – devu lielumi un sadalīšanās ātrums akvārijā.


Pielietojot akvārijā GA nemaina ūdens pH.
Koncentrācijā 0.1%- 1% darbojas kā biocīds,  var tikt izmantots kā konservants. Akvaristikā var
izmantot,  pievienojot,  paštaisītam mēslojumu šķīdumam, lai tajā neaugtu baktērijas un pelējumi.
 Lai iznīcinātu aļģu sporas akvārijā koncentrāciju ir jāpaceļ līdz tādam līmenim,  ka sākas biocīda iedarbība, t.i vismaz līdz šim 0.1%. Aļģu iznīcināšanas efekts gan sākas pie zemākām koncentrācijām.

Nobeigumā:
Nobeigumā tomēr gribās vērsties pie Jūsu/mūsu veselā saprāta un ticēt, ka apzinaties cik spēcīga inde ir glutāraldedhīds. Ka saprotas, ka tās nav bērnu spēlītes. Ka viela pati par sevi ir spējīga nodarīt nopietnu kaitējumu gan cilvēkam, gan akvārija iemītniekiem, kuriem šajā indē ir jāpeld.
Tāpēc ļoti ceru, ka sagatavojot šo rakstu man ir izdevies iekustināt ļoģisko spriestspēju un domāšanu, spēju analizēt un neapstāties meklēt informāciju.
Un lai arī ir labi zināt, ka ir šāda ķīmija un kādi ir tās pozitīvie efekti uz akvārija sistēmu. Tomēr ļoti gribās ticēt, ka šo agresīvo ķīmiju izvēlēsimies tikai galējas nepieciešamības gadījumā un īslaicīgi novērtējot riskus un zivju, gliemežu, garneļu un citu dzīvnieku indēšanu salīdzīnāsim ar iespējamiem ieguvumiem .
Glutaraldehīds nav izeja. Sekosim līdzi savu akvāriju balansam!
Lai veicas! Esiet atbildīgi!!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru