Tālāk dotais grafiks parāda sakarību starp ražas pieaugumu un minerālvielu daudzumu sausos augos. Sanāk, ka to var salīdzināt kā ražas pieaugumu un arī mēslošanas daudzumu. Grafiks attiecas uz sauszemes, un ūdens augiem, tajā skaitā arī uz aļģēm.
Jo tālāk ''ejam'' pa horizontālo asi jo lielāka minerāl vielu koncentrācija. Kāpjot uz augšu pa vertikālo asi palielinās ražas pieaugums. Rezultātā iegūstam, ka Aun B daļās augem ir spēcīgs barības vielu trūkums. C sadaļā augiem ir vidēji izteikts barības vielu trūkums, bet D daļā ir pietiekama barības vielu koncentrācija. Un grafika E daļa iet uz leju, jo palieinot vēl barības vielu koncentrāciju tā jau kļūst toksiska augiem un raža vai biomasas pieaugums atkal sāk kristies.
Sanāk, ka Barra metode arī ''spēlējas ar barības vielu oncentrācijām D daļā. Un sanāk, ka lai paceltu barības vielu koncentrāciju līdz toksiskam līmenim attiecībā pret augiem, par ierobežojošo faktoru kļūst akvārija iemītnieki, jo tiem toksiskais līmenis ir zemāks nekā augiem..
Starp citu jau 1966 gadā kāds Gerloff et al, lai kas viņš arī nebūtu, Bija noteicis, ka ūdens augiem augšējā grafika D daļā esošā NO3 koncentrācija ir aptuveni 20-30 mg/l robežās. Kas starp citu arī ir Barra ieteiktā koncentrācija.
Un vēl viens grafiks, iegūs no šīs pašas diskusijas minētajā forumā, kurā iepriekšējā tabula parādīta nedaudz smalkāk.
Šeit vienkārši parādīts kurā rajonā atrodas 90% no iespējamās biomasas pieauguma attiecība pret mēslojumu.
Sanāk, ka, ja ar mēslojma koncentrāciju trāpīsiet pie nelielas barību vielu trūkuma vai nelielas pārdozēšanas, tad joprojām pastāv iespēja iegūt 90% no maksimālās augu biomasas pieauguma. Ar nosacījumu ka CO2 un gaisma arī ir sabalansēta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru