trešdiena, 2011. gada 9. februāris

Mēslošanas vispārīgie principi (akvārijiem ar CO2 padevi)

Apskatīsim vispārīgus principus akvāriju mēslošanai .
Makro elementi:
Ūdeņradis H, Skābeklis O, Ogleklis C, Slāpeklis N, Fosfors P, Kalcijs Ca, Magnijs Mg, Sērs S
 Mikroelementi
Dzelzs Fe,  magnijs, hlors, cinks, bors, niķelis, varš molibdens.



Šobrīd Latvijā no mums interesējošajiem minerālmēsliem priekš akvārija ir pieejami
KNO3 - kālija salpetris, jeb kālija nitrāts
K2SO4 - kālija sulfāts
KH2PO4 - Kālija dihidrogenfosfāts - šo reaģentu var iegādāties firmā ''Enola''
MgSO4 - magnija sulfāts
 *Reaģentus var iegādāties arī firmā Enola, tur tie būs arī tīrāki no piemaisījumiem. Taču tie būs arī dārgāki. Dārzkopība veikalos nopērkamie ir pilnīgi atbilstoši akvāriju mēslošanai.
Augstāk minētie reaģenti ir biežāk lietojamie makroelementu avoti augu mēslošanai.

 Vispārīgie mēslošanas principi akvārijiem ar CO2 padevi


  • Nekad nepieļaut kāda elementa trūkumu augiem.
  • Kompleksajiem mikroelementiem mērķis ir Fe koncentrācija - 0,1-0,7 mg/l atkarīnbā no konkrētiem apstākļiem.
  • Makroelementus dozē izejot no patērētā fosfātu daudzuma, tātad atkarībā no P. Tas principā nozīmē, ka pie labas mēslošanas vienīgais augu augšanas ierobežojošais faktors drīkst būt tikai fosfors!
  • Ja Kh ir augsts un ph=7,2-7,8, tad mikroelementu devas helātu formā var būt dažas reizes lielākas
  • Ja NO3=0, bet PO4>0, tad lai iegūtu ūdenī slāpekļa, fosfora labvēlīgu attiecību, kas ir Buddendorfa attiecība ūdenī ir jāienes nitrāti.
  • Ja NO3 ir norma =2mg/l,bet augi tajā pašā laikā aug slikti, tad ir jāizlīdzina nitrātu un fosfātu attiecība, šoreiz vēlams nevis pieliekot fosfātus, bet nomainot ūdeni, un mēslojot ar nitrātu un fosfātu nedēļas devu, kas ūdenī dod Redfilda attiecību. Tas protams neder akvārijiem bez CO2 padeves. Kā arī šis ir tāds kā pirmais un vienkāršākais paņēmiens risinot augu slikto augšanu pie nosacījuma, ka pārējie elementi un mikroelementi ir vajadzīgā daudzumā. Protams, ka var rīkoties arī citādi.
Padomājot mazliet tālāk uz priekšu, domāju, ka var jau nojaust, ka šāda mēslošanas pieeja ir diezgan nepateicīga. Jo kā gan uzzināt, ka mikro vai makro elementi ir uzkrājušies, vai sākuši trūkt. Reāli to var izdarīt tikai ar testu palīdzību. Bet tādā gadījumā akvārijos ar CO2 padevi jātestē būs katru dienu. Kas tas par darbu, un kas par līdzekļu ieguldījumu!!
Tāpēc domāju, ka šāda pieeja pati par sevi ir principā nelietojama, ja nu vienīgi kādam ir daudz naudas par ko pirkt testus, un laiks katru dienu testēt ūdeni. Lai nobalansētu uz mikro, makro elementu minimālajām koncentrācijām bez testiem neiztikt.
Tāpēc daudz vieglāk ir izmantot kādu jau gatavu vai paša pielāgotu regulāru mēslošanas tehniku. Piemēram, Barra metodi, vai augstvērtīgu substrātu kā Amano akvārijos.
Galvenais saprast, ka fosfora uzkrāšanās pati par sevi aļģes nerada. To rada vairāku apstākļu kopums, kas izprovocē jebkurā akvārijā esošo aļģu sporu ''atdzīvošanos''. Bet fosfora klātbūtne to lieliski veicina! To pierāda daudzu šī hobija piekritēju eksperimenti ar fosfora devām. Pārsniedzot tās pat aptuveni 8 reizes aļģes neparādījās, bet augu augšanas ātrums uzlabojās.
Ja ir vēlme eksperimentēt, tad fosfors ir viens no tiem elementiem kas ierobežo vai veicina augu augšanu. Tāpēc katrs pats var arī meklēt maksimālo fosfora devu savam akvārijam. Paceļot fosfora devu augu augšanas ātrums paātrinās, bet tas nenotiek bezgalīgi, sasniedzot kaut kādu zināmu koncentrāciju  augšanas ātrums nepalielināsies. Tāpēc, ja izmantojat kādu metodi, vai savu metodi, tad ja nav bailes no aļģu izprovocēšanas, ar fosfora koncentrāciju var mēģināt paspēlēties un celt to tik augsti līdz tiek sasniegta maksimālā augu augšana.
Iesaku no šiem vispārīgiem principiem paņemt kaut kādas idejas, bet ikdienā, lai sasniegtu maksimālu augu augšanu iesaku izmantot kaut vai to pašu Barra metodi. Kuru visticamāk nāksies nedaudz pielāgot atkarībā no savām vajadzībām, iespējām un zivju daudzuma akvārijā.

Vispārīgi principi mēslojot low tech akvārijus 
Ja runājam par low tech akvārijiem, tad man šķiet ka to mēslošana, lai neiedzīvotos problēmās un kaut kādās aļģēs ir daudz grūtāka nekā hi-tech akvāriju mēslošana. Vispirms jau ar low tech akvāriju katrs saprot nedaudz ko citu. Vieni saprot pavisam primitīvu akvāriju ar nelielu gaismu, citiem tas ir akvārjs pēc Dianas Walstad metodes, vēl citiem low tech akvārijs ir akvārijs ar CO2 padevi, bet joprojām ar nelielu gaismas daudzumu utt. Citiem vārdiem pie tā saucamajem low tech akvārijiem parādās ļoti daudz variantu. Un katrs no variantiem prasa citādāku mēslošanas pieeju. Es domāju nav vērts apskatīt, un nav jau arī daudz ko teikt par mēslošanas variantu, kad pērkam veikalos gatavos maisījumus akvārijam, un lietojam tos pēc instrukcijas. Iemesls kāpēc vispār tiek mēslots low tech akvārijs, kurā augu augšana norisinās ļoti lēni ir pavisam vienkārš. Cilvēki arī low tech akvārijos vēlas panākt labāku augu augšanu, veselīgākus augus un paplašināt augu klāstu, kas ir spējīgi augt low tech akvārijos. Pastāstīšu par pāris citiem variantiem, kas principā ir metodes:
  1. Dianas Walstad metode. Metodes būtība ir aptakstīta šeit. Un īsumā, tā pati par sevi izslēdz vajadzību pēc papildus mēslošanas.
  2.  T.Barra ieteikumi attiecībā uz low tech akvārijiem.


Nav komentāru:

Komentāra publicēšana