otrdiena, 2011. gada 8. februāris

Low-tech akvāriji

Low – tech akvāriji. Diana Walstad metode.

            Šoreiz mēģināšu pastāstīt par low-tech akvārijiem. Un par populārāko šādu akvāriju iekārtošanas veidu. Teorētiskos pamatojumus ikkatrs var meklēt internetā pats, jo tulkot tos nebūtu īpašas jēgas. Bet tie ir visnotaļ interesanti un dod informāciju, kādēļ lietas notiek tā un ne citādi. Jebkurā gadījumā, ja kādam ir problēmas ar krievu vai angļu valodu un nav iespējams iegūt informāciju no interneta – izmantojiet iespēju veidot diskusijas divos populārākajos akvārijam veltītajos forumos Latvijā! Un galvenais nekautrēties izteikt savu pieredzi, arī negatīvo. 
            Viens no veidiem, kā iekārtot šādus akvārijus ir pavisam vienkāršs. Tas ir salikt akvārijā substrātu – parasti 2-5mm akmentiņus, sastādīt augus, nedaudz gaismas, mazliet zivju, gliemežu, garneļu un lepni sist uz krūts, ka ir izveidots Low-tech akvārijs. Taisnība. Bet tik vienkāršam akvārijam ir vairāki trūkumi. Piemēram, augiem praktiski nav barības vielu, tie veģetē nevis aug. Paiet zināms laiks līdz grunts piesārņojas ar organiskajām vielām, kuras augiem sāk dot barības vielas.
            Tāpēc ķersimies vērsim pie ragiem, es gribēju teikt, zivīm pie spurām un mēģināsim apskatīt, ko mēs iegūstam, ja iekārtotu akvāriju pēc Diānas Walstad metodes.
Tātad ko mēs iegūstam!
+Akvārija uzstādīšana ir salīdzinoši lēta. Ir vajadzīgs akvārijs, zeme un grants vai oļi, vēlams 2-3 mm, bet ne lielāki, apgaismojums, augi un protams zivis.
+Akvārijs nav jāsifonē, un to nav iespējams izdarīt.
+ūdens jāmaina reizi 6 mēnešos, pārējā laikā tikai jāpielej iztvaikojušais.
+akvārija kopšana pamatā sastāv tikai no stiklu tīrīšanas, izgarojušā ūdens papildināšanas
+Augu kopšana sastāv no to apgriešanas
+nepieciešams maz gaismas, līdz ar to mazāks elektroenerģijas patēriņš
+augiem ir ļoti lēns augšanas temps – līdz ar to šis ir akvārijs ‘’sliņķiem’’, vai tādiem, kuri grib akvāriju un negrib ar to daudz ‘’ņemties’’
+Var nelietot filtru, bet ir vēlams vismaz neliels sūknītis ūdens ‘’dzenāšanai’’
mīnusi
-nav iespējams pārstādīt augus un ravēt, jo ir 2 grunts slāņi
-var turēt tikai izturīgākos un mazprasīgus augus, taču lielākā daļa ir regulāri pieejama mūsu zooveikalos, kas nav mazsvarīgi
-Akvārija dizains veidosies ‘’patstāvīgi’’ un to būs grūti ietekmēt. Bet tāds arī nav mērķis pēc šīs metodes veidotajiem low-tech akvārijiem.

            Un tagad mēģināsim nedaudz smalkāk apskatīt, kas lācītim vēderā, un ar ko būtu jārēķinās iekārtojot šādu akvāriju.

Substrāts
            Substrāts Dianas Walstad akvārijos būs viens no galvenajiem faktoriem, kas spēlē vislielāko lomu augu un akvārija tālākā attīstībā. Patiesībā neiedziļinoties sīkumos viss ir ļoti vienkārši. Substrātas sastāv no diviem slāņiem Pirmajā slānī ir visparastākā un lētākā zeme. Otrajā slānī tiek likta grants vai oļi vai citi akmentiņi. Pēc D.Walstad ļoti vienkārši: pirmais slānis ir 2,5-4 cm sausas zemes, virsējais slānis 2,5cm grants vai oļi ar izmēru 2-3mm. Pēc dažādu autoru pieredzes slāņu biezumi variē. Tā, piemēram, pēc kāda krievu akvārista pieredzes pirmajam slānim jābūt 4-5 cm biezam, un augšējam slānim 2-4 cm. Pēc pieminētā krievu autora pieredzes tik biezs zemes slānis pirmajā kārtā nodrošina optimālāku grunts funkcionēšanu un līdzsvaru tajā. Lai cik tas nebūtu dīvaini, autors ievērojis, ka pie mazliet biezāka pirmā slāņa neveidojas tik izteiktas anaerobas kabatas, un baktēriju darbība ir stabilāka. Bet optimālāko variantu noteikti katrs atrastu tikai ar pieredzi. Šī nav raķešu zinātne, un nevajag sarežģīt lietas un iespringt uz šiem dažiem centimetriem. Drīzāk gan, ja ir zināms, ka akvārijs būs biezi apstādīts ar augiem, kam ir liela sakņu sistēma, tad var mēģināt izveidot nedaudz biezāku grunts slāni.
Akvārijos kas iekārtoti pēc šīs metodes nedrīkst baidīties no  vārdu salikuma – anaerobs substrāts. Jo pirmais zemes slānis jebkurā gadījumā saturēs mazāk skābekļa nekā parasta mazu olīšu grunts. Anaerobie procesi šeit notiks salīdzinoši daudz lielākā apmērā nekā parastos akmeņos.  Kā arī tieši pateicoties vismaz daļēji anaerobai videi no grunts ir iespējams izdalīt to pašu Fe, augiem uzņemamā formā.
Galvenais grunts uzdevums ir
 *nodrošināt augus ar lielāko daļu barības vielām, kas pēc D.Walstadas aprēķiniem būtu iespējams uz vairākiem gadiem. Pat vairākiem gadu desmitiem.
*nodrošināt akvārijā zināmu daļu CO2. Jo gruntij visu laiku sadaloties un tajā esošo baktēriju darbības rezultātā, grunts būs viens no galvenajiem CO2 piegādātājiem augiem.
Kādu zemi izvēlēties pirmajā slānī?
Pēc D.Walstadas metodes – visparastāko un lētāko. Un viss notiek, un augi aug. Atceramies, ka šī ir metode, lai viss būtu vienkārši un lēti.
            Ja mēģinām ieskatīties mazliet dziļāk teorijā un paņemt no dažādu citu autoru pieredzes. Tad pirmajam grunts slānim būtu jābūt ar Ph  7,2 – 7,6. Un vēlams, lai tas nesaturētu kūdru, kas paskābinās grunti. Skābā gruntī baktēriju darbība norisināsies daudz lēnāk, un lēnāk arī tiks atdots CO2. Bet tā ilgāk saglabās savas īpašības. Grunti ir iespējams uzlabot pieliekot tai nedaudz slieku biokompostu. Taču lieki domāt, ka pieliekot nedaudz vairāk organisko vielu mēs akvārijā iegūsim vairāk CO2. Visticamāk iegūsim pazeminātu skābekļa daudzumu ūdenī, dēļ baktēriju aktīvās organisko vielu pārstrādāšanas, kas novedīs pie akvārijam pilnīgi neatbilstošu apstākļu rašanās. Kā arī palielinot organikas daudzumu gruntī neizbēgami tiks palielināts ātri pūstošās organikas īpatsvars, kas strauji palielinās amonjaka daudzumu ūdenī.
Gadījumā, ja ir zināms, ka grunts satur kūdru vai, ka tās Ph reakcija ir skāba, tad var likt klāt dolomītu vai citus kaļķojošus materiālus. Uzreiz jāatzīmē, ka D. Walstad savā grāmatā runā par ‘’soil’’ (augsne, zeme – no angļu valodas) un īpaši nepievēršas vai tā satur kūdru vai nē. Gadījumā, ja grunts ir skāba un ar ūdens cietību nevarēs kompensēt šo skābumu, tad var gadīties, ka akvārijs būs jāmēslo ar Ca, Mg un K, un jāpaceļ ūdens cietību. Tāpat nebūtu vēlams izvēlēties zemi, kuras uzlabošanai ir likts klāt māls – tas veicinās papildus Fe izdalīšanos un aļģu parādīšanos. Kā arī vēlamāka ir zeme, kas nav papildināta ar sintētiskajiem mēslojumiem.
Jāsaka gan, ka zemes izmantošana pirmajā slānī nav nekas jauns. Tā ir ļoti veca metode. Un palasot dažādu autoru pieredzes internetā. Īpaši krievu autoru pieredzes, jāsaka, ka metodes, attiecības, kādās jaukt mālus, zemi, smiltis, humusu utt. Ir ļoti dažādas. Jebkurā gadījumā tās iziet ārpus D.Walstad grāmatā aprakstītās metodes ‘’rāmītim’’.
.


Mēslojums low tech akvārijos?
Ņemot vērā, ka runājam par low tech akvāriju, kurā augu augšana norisinās ļoti lēni, tad šādi akvāriji papildus nav jāmēslo! Atkal varam ietaupīt naudu. Patiesībā uzskats ir pavisam vienkāršs – augsne pirmajā slānī nodrošina augus ar lielāko daļu barības vielu, bet fosfors un slāpeklis tiek ienests akvārijā ar zivju barību. Kā raksta D.Walstad savā grāmatā, tad viņa zivis baro tik cik vajag, un vēl mazliet pa virsu priekš augiem. Ir aprēķināts, ka augsnes slānis baktēriju iedarbībā augus spēj apgādāt ar dzelzi vairākus gadu desmitus, bet tas ir tīri teorētiski. Bet katrā gadījumā dzelzs rezerves augsnē ir ļoti lielas.
Pārējo elementu koncentrācija šajos akvārijos svārstās atkarībā no izmantotās zemes pirmajā slānī un no iemītnieku skaita. Ņemot vērā, ka grunts netiek sifonēta, tad augi iegūst barības vielas tieši no organiskajiem atkritumiem, kas pastāvīgi sadalās gruntī.


Vai nepieciešams mēslot?
Noteikti nē! Atceramies, ka šī tipa akvārijs ir ‘’mazie džungļi’’, kuru iekārtošana pati par sevi jau ir paredzēta, lai izmantotu minimālus līdzekļus. Līdz ar to kāda vēl mēslošana!
Vai kāds ir mēģinājis izmantot mēslojumus šī tipa akvārijos?
Jā, noteikti! Cilvēki ir spēlējušies gan ar  glutāraldehīdu, gan ar  visiem citiem mēslojumiem.
Ja akvārijs stingri tiek iekārtots pēc D.Walstad metodes, tad tas noteikti nav jāmēslo. Vienīgi, ja ūdenim ir tendence kļūt skābam un ir izmantota kūdru saturoša zeme, tad D.Walstad iesaka mēslot ar Ca, Mg, K saturošiem minerālmēsliem, lai palielinātu ūdens cietību un atjaunotu elektrolītu sastāvu.
Internetā atrodama informācija, ka T.Barrs ir izmantojis Seachem equilibrum aptuveni ¼ tējkarotes uz 80 litriem ūdens reizi nedēļā. Šis preparāts ir paredzēts saldūdens akvārijiem sāļu un cietības atjaunošanai, ja tiek lietots RO ūdens. T.Barrs novērojis daudz labāku augu augšanu. Un tas tieši sasaucas ar ar D.Walstad ieteikumu izmantot Ca, Mg, K sāļus lai atjaunotu ūdens cietību un stabilizētu ph. Gan jāsaka, T. Barrs atšķirībā no D.Walstad ir pielietojis arī NO3 un PO4 mēslojumus. Bet tas noteikti nav obligāti, tas tikai sarežģī lietas.
Ar ko jārēķinās mēslojot šādus akvārijus
Jārēķinās ar aļģēm un disbalansu! Tā kā šajos akvārijos ūdens tiek mainīts reizi pusgadā. Tad mēslojot papildus neizbēgami kādas barības vielas sāks uzkrāties. Kas neizbēgami radīs disbalansu un aļģes. Tā kā ūdens maiņas ir tik retas, tad normāla mēslošana nav iespējama. Vai arī sākot mainīt ūdeni, šī vairāk nebūs low-tech akvārija sistēma. Kā arī, ja pastāvīgi testēsim ūdeni, lai zinātu kādu mēslojumu pieliet, tad šāda metode jau atkal iziet ārpus ‘’low tech’’ rāmīša. Tātad, ja gribam vēl papildus mēslot, tad jāsaprot , ka sistēma var kļūt nestabilāka, un jābūt gatavam jauniem izaicinājumiem.
Vai ir kāda konkrēta pieredze low – tech akvāriju mēslošanā
Ir gan! Internetā ir atdodama informācija, ka low tech akvārijus mēslo reizi nedēļā ar nelielām KNO3 un KH2PO4 devām un papildus vēl to pašu Seachem equilibrium. Tas visnotaļ paver lielākas iespējas augu dažādībai. Augi aug nedaudz labāk. Bet jautājums paliek atklāts- vai tas ir vajadzīgs? Un vai tas tādā gadījumā vairāk ir cienīgs saukties par low tech akvāriju? Low tech akvāriju uzturēšanai ar papildus mēslošanu vairāk pievēršas T.Barrs.

Apgaismojums
Apgaismojums šāda tipa akvārijos ir salīdzinoši vājš. Pie kam ir īpatnība, ka D.Walstad iesaka, lai  akvāriju uz dažām stundām dienā apspīd saules gaisma, vai vismaz tas atrastos pie loga, kur ir izkliedēta gaisma un dažas stundas dienā stiprāka. Tas saistīts ne tikai ar to, lai augiem būtu dabīgā gaisma, bet arī ar to, ka saules gaismas ietekmē atbrīvojas augiem izmantojams Fe, kas pirms tam bijis saistīts ar organiskajām vielām.
Cik stipru apgaismojumu izvēlēties
Ja nav vēlmes riskēt ar saules gaismu un bieži vien nav iespējams šāds akvārija novietojums, tad ir pavisam vienkāršs ieteikums. Akvārijiem, kurus neapspīd saules gaisma ieteicamais apgaismojums ir 1-2W/G, tas ir aptuveni 0,25-0,5W/l.
Kāpēc nelietot stiprāku apgaismojumu
Atbilde ir ļoti vienkārša. Pie tik maza apgaismojuma augi aug ļoti lēni. Augiem nav pieejams CO2 tādā daudzumā, lai augtu ātri. Līdz ar to pastiprinot apgaismojumu CO2 kļūs par augu augšanas ierobežojošo faktoru. Un tiklīdz gaismas būs par daudz un augu augšana ierobežota, tā uzreiz to izmantos aļģes. Tiek uzskatīts, ka pie stipra apgaismojuma nepievadot papildus CO2 augi akvārijā izšķīdušo CO2 izmantos dažu stundu laikā.
Kādu spektru izvēlēties?
Ja akvāriju apspīd saules gaisma, tad pietiek ar vienu aukstu dienas gaismas lampu.
Ja saules gaismas nav, tad vēlamas 2 dienas gaismas lampas, no kurām viena ir ar aukstu gaismu, bet otra ir augiem domātā.
Gadījumos, kad akvāriju piemeklē aļģes, un ir vēlme samazināt apgaismojumu, tad iesaka atstāt tieši auksto gaismu, bet izslēgt augu lampu. Pastāv arī iespēja apēnot ūdens virsmu ar peldošajiem augiem un nesamazināt apgaismojumu.
Cik ilgi apgaismot akvāriju?
Ņemot vērā, ka apgaismojums ir ļoti vājš un fotosintēze norisinās ļoti lēni, tad šī metode pieļauj izmantot apgaismojumu 10 – 14 stundas dienā.
Nedaudz atkāpjoties no low tech akvāriju tēmas, salīdzinājumam varam ieskatīties vienā no hi tech akvāriju apgaismošanas paņēmieniem.
Pastāv pieņēmums, kuru arī aptuveni izmanto Amano savos hi tech akvārijos, ka augi spēj dienā izmantot aptuveni 24 vatus uz galona ūdens (angliski 24WPG rule). Tas būtu aptuveni 6 vati uz litra ūdens dienā. Pārējo gaismas enerģiju augi neizmanto un tā aiziet aļģēm.
Piemēram, 100 litru akvārijam dienā būtu jāsaņem 6wX100l = 600W. Tātad varam aprēķināt cik stundu dienā būtu jādedzina 50W lampa virs 100l akvārija. Tātad 600/50=12 stundas. Turklāt līdzīgi rēķinot, ja uz 100 l akvārija degtu tikai 30W dienas gaismas lampa, tad dienā tā būtu jādedzina jau 19 stundas, kas reāli, protams, netiek darīts.
Ar šo piemēru es vēlējos ilustrēt, ka akvārijs, kurš iekārtots pēc šīs metodes un kurā apgaismojums būs mazāks par maksimālo ieteikto 0,5w/l (pēc D.Walstad) ļoti strauji kļūst par maz apgaismotu akvāriju! Gan jāsaka, ka šis 24WPG likums ir kaut kas ļoti aptuvens pēc kā varētu vadīties hi tech akvārijiem. Daži autori to neiesaka izmantot. Taču šāds skaitlis ir izskaitļots, un droši vien ne jau velti. Diemžēl šis likums īsti neder low tech akvārijiem.


Augi
Iekārtojot low- tech akvāriju uzreiz jārēķinās, ka tajā augs tikai izturīgākie un mazprasīgākie augi. No biežāk audzētajiem šādos akvārijos ir valisnērijas, kriptokorīnas, mazā sagitārija, raglape, ehinodori. Taču noteikti jāmēģina arī citi augi. Pēc D.Walstad pieredzes kriptokorīnas, valisnērijas un ehinodori kopā aug slikti, domājams, tieši allelopātijas dēļ. Tie izdala vielas, kas uzkrājas substrātā un ierobežo viens otra augšanu.
Cik daudz augu
Atbilde, jo vairāk, jo labāk! Šajā metodē liels uzsvars tiek likts uz augu daudzumu. Un tam ir vairāki iemesli. Vairāk augu ātrāk patērē barības vielas, kā rezultātā mazāk aug aļģes. Un tiek uzskatīts, ka starp augiem pastāv allelopātija – tie ražo vielas, kas neļauj attīstīties aļģēm. Par pēdējo apgalvojumu gan tiek lauzti šķēpi, jo to ir ļoti grūti pierādīt. Ja nav iespējams iegādāties vai sarunāt maksimāli daudz paliekošo augu, tad vajadzētu sākumā palaist vismaz peldošos augus, kā raglapi, ričiju, pistiu, un ar laiku to skaitu varēs samazināt un papildināt ar gruntī augošajiem augiem.
Peldošie augi
Šī tipa akvārijos parasti tiek audzēti arī peldošie augi. Iemesli ir vairāki. Pirmkārt tie atrodas vistuvāk gaismai un ir ātraudzīgākie. Populārākie ir pistia – pistia stratiotes, mazais ūdenszieds - lemna minor, ričija – riccia fluitans. Tie ir pieejamākie, bet vispār to dažādība ir daudz lielāka. Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt tie ātrāk aug, un patērē liekās barības vielas. Otrkārt uz augiem veidojas vairāku desmitu līdz simtu reižu lielāka mikro floras dažādība nekā, piemēram, uz stikliem, līdz ar to akvārijs tiek papildināts ar dažādām labām baktērijām un mikroorganismiem. Vēlams šos augus nedaudz ierobežot, lai tie neaizklātu visu ūdens virsmu un nesamazinātu jau tā vājo apgaismojumu.  Ričija un pistias saknes noderēs arī zivju mazuļu slēptuvēm, ja tādi būs.
Augi’’ kāpj’’  ārā no akvārija
D.Walstad uzskata, ka ļoti lietderīgi ir atļaut augiem ‘’izkāpt’’ no akvārija. Ar ko tas saistīts? Augs, kas izaudzis virs ūdens var izmantot CO2, kas atrodas atmosfērā daudz lielākā koncentrācijā. Līdz ar to šie augi nodrošina daudz lielāku ūdens attīrīšanu un barības vielu uzsūkšanu, dēļ straujākas augšanas, kā arī daudz vairāk skābekļa nogādā līdz saknēm, kuras veicina baktēriju un sēņu darbību substrāta zemākajos slāņos. Tikai ļoti nepareizi ir šādus augus pēkšņi nogriezt līdz ar ūdens līmeni. Jo augam būs vajadzīgs laiks, lai izaudzētu jaunas lapiņas, un adaptētos dzīvei ūdenī. Kas savukārt nozīmē, ka tiek izjaukts līdzsvars, pēkšņi rodas barības vielu atlikums, un aļģes to izmantos!
Vai ir iespējams mainīt kompozīciju?
Ir! Bet ļoti grūti! Jārēķinās, ka lielākoties šādos akvārijos augs augi ar lielām sakņu sistēmām. Kas nozīmē, ka ikkatra mazākā pārstādīšana maisīs kopā grunts slāņus un dos netīrumus, skalos no grunts ārā tur uzkrājušos amonjaku, kas noteikti patiks aļģēm.
Kā labāk veikt kompozīcijas maiņu un pārstādīšanu
Pirmkārt, to labāk neveikt vispār, tikai apgriezt vecās lapas un ja nepieciešams izraut liekos augus, kamēr tie vēl ir maziņi.
Bet ja ļoti nepieciešams kaut ko pamainīt, tad ieteikumi ir aptuveni šādi. Augus neraut ārā biežāk kā reizi 3-6 mēnešos, un pēc pārstādīšanas vai ravēšanas veikt ūdens maiņu. Tas arī sakrīt ar ieteikto ūdens maiņas ciklu ik pēc ~6 mēnešiem pa 50%.

CO2

Vienīgais šo akvāriju apgādātājs ar CO2 ir ūdenī izšķīdušais CO2 no atmosfēras, CO2 kas radies sadaloties pirmajam grunts slānim, un tajā esošo baktēriju darbības rezultātā, un CO2 kuru izdala zivis, gliemeži, garneles, baktērijas.
Jārēķinās, ka augu augšanas ātrums šādos akvārijos būs aptuveni 5-10 reizes lēnāks, nekā tad ja CO2 tiktu pievadīts mākslīgi.
Tiek uzskatīts, ka krāna ūdens satur daudz augiem pieejama CO2. Kas arī izskaidrotu, kāpēc augi burbuļo pēc ūdens maiņām. Taču šis ir viens no iemesliem, kāpēc netiek veiktas ūdens maiņas šajos akvārijos. Proti, ūdens maiņa rada akvārijā mainīgu CO2 daudzumu, un šī CO2 koncentrācijas lēkāšana sekmē aļģu parādīšanos. Jāatceras, ka augi ir jau pieraduši un izmantojuši savas ģenētiski ieliktās iespējas, lai pielāgotos ļoti zemam CO2 daudzumam. Tāpēc pēc ūdens maiņām augi tik un tā visu CO2 nespēj izmantot, aļģes gan spēj! Līdz ar to šādai low tech akvāriju sistēmai biežas ūdens maiņas pat ir kaitīgas, jo rada disbalansu un provocē aļģu parādīšanos.

Filtrācija
Literatūrā pieejamas dažādas pieredzes. Noteikti ir vajadzīgs vismaz neliels sūknītis, kas ‘’gaiņā’’ ūdeni. Lai neveidots mirušās zonas, lai notiktu ūdens kustība virs grunts, lai augiem tiktu pienestas jaunas barības vielas un CO2. Jo atceramies, ka CO2 ūdenī difūzijas ceļā šķīst 10000 reižu lēnāk nekā gaisā, ja ūdens netiek maisīts, tad nav iespēja jaunai devai nokļūt pie lapas. D.Walstad saviem akvārijiem ir izmantojusi arī ārējo filtru, bet tikai tāpēc, ka tā esot bijis ērtāk.
Ir vērts paturēt prātā, ka akvārijos, kas iekārtoti pēc šādas metodes, un stingri pieturoties pie retajām ūdens maiņām var gadīties nepieciešamība ūdeni filtrēt ar ogli. Lai samazinātu DOC – izšķīdušo organisko oglekli, kas arī iekrāso ūdeni. Bet filtrēt caur ogli var arī ar mazajiem iekšējiem filtriņiem.

Aļģes low tech akvārijos

Pirmā aļģe, ar kuru var gadīties sastapties ir ciano baktērija (zili zaļā aļģe). Vairāki autori šo aļģi ir novērojuši pirmajās dienās pēc akvārija palaišanas. Un viens no provocējošajiem faktoriem ir tieši dažādo minerālvielu un organisko vielu šķīšana pirmajā grunts slānī. Lai no tās izvairītos tiek ieteikts akvāriju jau no paša sākuma piestādīt ar augiem, tas samazinās iespēju, ka parādīsies šī aļģe.
Pārējo aļģu apkarošana tiek veikta pārsvarā ar jau daudz pazīstamo metodi – aptumšošanu. Ja akvārijs stāv saulē vai pie gaiša loga, tad iesaka pret loga esošo pusi aizklāt ar baltu audumu vai citu materiālu, kas izkliedētu dabīgo gaismu. Tāpat ļoti interesanti, ka gandrīz pie visu aļģu parādīšanās D.Walstad iesaka akvārija apakšu visā grunts augstumā pārlīmēt ar necaurspīdīgu materiālu. Kāpēc? Izrādās, ka gruntī esošās organiskās vielas ir saistījušas dzelzi (Fe) augiem nepieejamā formā. Taču tiklīdz to apspīd gaisma dzelzs tiek atšķelta no organiskajām vielām un kļūst augiem izmantojama. Tā kā gruntī dzelzs atrodas daudz vairāk, tad tā gaismas ietekmē visu laiku izdala dzelzi, kas izdalās ūdenī. Agrāk uzskatīja, ka aļģes rodas tieši no dzelzs pārbagātības ūdenī. Tagad šis apgalvojums it kā neapstiprinās. Un it kā zinātne vairāk sliecas domāt, ka aļģes izraisa tieši fosfora uzkrāšanās ūdenī.
Domāju, ka taisnība varētu būt abiem, jo aizdomāties liek viens eksperiments. Proti, jau vairākus gadu desmitus atpakaļ tika pierādīts, ka aļģes spēj augt un attīstīties pie ļoti zemas fosfora koncentrācijas ūdenī. Tādā koncentrācijā, kādu akvārijs vienmēr satur. Tad kāpēc visu laiku akvārijā neveidojas ļoti daudz aļģes? Atbilde noteikti meklējama dažādu elementu līdzsvarā.
Vēl D.Walstad savā grāmatā atklāj kādu interesantu faktu par melnajām ‘’pušķīšu aļģēm’’. Kāds lasītājs reiz jautāja, kāpēc D.Walstad runā tikai par aļģu apkarošanu, bet nekad nenosauc konkrēti aļģu nosaukumus un nerunā konkrēri par dažādu aļģu, dažādiem apkarošanas veidiem. Un atbilde bija visai interesanta. Izrādās, ka atkal zinātniskos eksperimentos izpētot kādu bārdai līdzīgu aļģi, ņemtu no akvārija – tā saturēja vairākas aļģes, kas saaugušas kopā un simbiotiski viena otru papildinot sadzīvo. No tās reizes D.Walstad runājot par aļģēm vairāk arī neesot centusies iedziļināties kādās ļoti konkrētās sugās. Jo mēs nekad nevaram būt droši par to, vai melnā bārda (un arī citas aļģes) tiešām ir viena konkrēta aļģe, vai dažādu aļģu veidota struktūra.


Kas jāņem  vērā iekārtojot un startējot akvāriju
Ir vairākas lietas, kuras vērts ņemt vērā iekārtojot akvāriju.
*Pirmo 2 mēnešu laikā grunts stabilizējas un tas ir īsts baktēriju kaujas lauks. Šajā laikā no tās var nākt gan burbuļi,
gan šķīst dažādi pievienotie mākslīgie mēslojumi,
 sadalīsies vienkāršākās organiskās vielas, kas pacels amonjaka, nitrītu un nitrātu koncentrāciju.
Izdalīsies organiskās vielas, kas iekrāsos ūdeni brūnu.
*Pastāv pieeja grunti (zemes substrātu) pāris nedēļas izklāt plānā slānī, lai no tās ‘’izvēdinās’’ brīvais amonjaks. Ja ir vēlme sarežģīt lietas, tad pastāv arī pieeja grunti kādu laiku vārīt pirms likšanas akvārijā, kas palīdzēs atbrīvoties no tā paša amonjaka.
*Ideālā gadījumā zivis nevajadzētu laist ātrāk par šiem 2 mēnešiem. Protam, izmantojot testus jāskatās individuāli. Pirms zivju ielaišanas vēlams nomainīt ūdeni.
*Diana Walstad zivis ielaiž akvārijā jau no paša sākuma. Jo augsnē atrodas baktērijas, kas jau uzreiz sāk pārstrādāt amonjaku. Protams tādā gadījumā jābūt ļoti uzmanīgiem un regulāri jāvēro zivtiņu uzvedību.
*Censties akvāriju maksimāli apstādīt, lai pēc iespējas visa grunts būtu noklāta ar augiem. Jo to saknes palīdzēs pirmajam grunts slānim nekļūt anaerobam, lai tur nesāktos H2S ražošana.  Tikai atceraties, ka pārstādīt vēlāk būs ļoti grūti vai neiespējami. Viss ir jāplāno uzreiz.
*Kā pirmā plāna zemākos augus ar palielām sakņu sistēmām var izmantot, piemēram, mazo sagitāriju (sagitaria subulata). Tai gan ir tendence izaugt lielai labos apstākļos, bet parasti pie minimālas gaismas tā saglabā mazu izmēru.
*Palaižot šāda tipa akvāriju ir viena īpatnība – censties piestādīt akvāriju vienā piegājienā ar paredzēto augu daudzumu. Ja nē vismaz palaist maksimāli daudz  peldošo augu, kā ričiju, pistiu, raglapi. Maksimāla augu attīstība sāksies, tikai tad kad grunts slānī būs iestājies līdzsvars un baktērijas ‘’izkarojušas’’ savā starpā. Tad iestāsies arī balanss gāzu apmaiņai grunts dziļākajos slāņos. Tas aizņems aptuveni 2 mēnešus.
*Ja ir iespējams, otrajam grunts slānim vēlams izmantot pēc iespējas porainākus materiālus. Tā varētu būt lava (tās struktūra ir asa un var kaitēt zivīm, ja nav speciālie lavas substrāti), lielāka šādu substrātu dažādība diemžēl Latvijas tirgū uz doto brīdi nav pieejama. To var mēģināt meklēt interneta zooveikalos.
*Izmantot otro slāni ar frakcijas izmēru 2-3mm. Pēc dažu autoru novērojumiem rupjākas frakcijas otrais slānis veicina anaerobas grunts veidošanos, jo organiskajiem atkritumiem ir lielāka iespēja sakrāties un sablīvēties starp akmentiņu spraugām.
*Internetā ir atrodamas dažādas pieredzes. Augšējā grunts slānī ir arī izmantota smilts. Un akvārijs ir ļoti labi funkcionējis.
*Neizmantot dekorācijas, kas aizņem lielus grunts laukumus, kā, piemēram, akmeņus, platas saknes. Jo zem tiem neizbēgami veidosies anaerobas kabatas un H2S. Lielas dekorācijas var likt uzreiz uz akvārija pamatnes un grunti apbērt tām apkārt.
*Sākumā nitrātu (NO3) līmenis var ļoti paaugstināties, kā arī turēties pat līdz 50mg/l Vēlāk tam vajadzētu normalizēties. Internetā atsevišķi autori min, ka tam pat ir bijusi tendence tiekties uz 0. Bet šāda tipa akvārijam nitrāti robežās no 20-40mg/l ir normāla koncentrācija.
*Akvārijā ļoti vēlami ir gliemeži spoles, fīzas. Tās palīdz pārstrādāt organiskos atkritumus. Pēc tam, kad tie izgājuši cauri gliemezim, baktērijām jāpatērē mazāks laiks to pārstrādei.
*Pēc teorijas retās ūdens maiņas arī palīdz nodrošināt stabilāku vidi, kurā nelēkā CO2 koncentrācija, kas savukārt palīdz izvairīties no aļģēm.

Dažādās Low tech akvāriju metodes
No populārākajām var izdalīt divas metodes: Diana Walstad metodi, kuru lielos vilcienos aprakstīju augstāk un Toma Barra metodi. Īsumā Toma Barra metode atšķiras tikai ar to, ka tiek piedāvāts šos low tech akvārijus mēslot 1-2 reizes nedēļā ar nelielām devām. Kāds tam ir pamatojums? T.Barrs pēc savas pieredzes uzskata, ka tādā veidā paplašinās pielietojamo augu klāsts. Citiem vārdiem nedaudz mēslojot low tech akvārijus ir iespējams audzēt arī mazliet prasīgākus augus.
Interesanti ir arī uzskati par šo akvāriju ilgdzīvošanu. Tie katram autoram ir savādāki. T.Barrs (varbūt internetā ir tikai dezinformācija un tas nav viņa viedoklis) pieļauj, ka akvārijs, kurš iekārtots pēc D.Walstad metodes spēj aktīvi attīstīties 6-12 mēnešus, ja tiek pielietots mēslojums, tad ilgāk. Taču pēc D.Walstad pieredzes viņas akvāriji spēj dzīvot pat 8 un vairāk gadu. Domāju, ka abiem ir taisnība, viss atkarīgs no ļoti daudzu nenozīmīgu faktoru summēšanās. Un savā ziņā tā ir laimes spēle.
Ja ir vēlme mēģināt iekārtot šādu akvāriju, tad noteikti vajag pārlasīt internetu. Jo arī augstāk minētajiem autoriem laika gaitā uzkrājot pieredzi viedokļi mainās. Iegūstot maksimāli daudz informācijas pašiem būs vieglāk izdomāt, kas tieši ir nepieciešams konkrētajā gadījumā.

Nobeigumā.
Ja kādam ir interese par šāda tipa akvāriju iekārtošanu. Tad noteikti iesaku vispirms izlasīt D.Walstad grāmatu ‘Ecology of the planted aquarium’’. Ļoti interesanta grāmata, kur autore visu pamato ar zinātniskajiem pētījumiem, un grāmatai cauri vijas arī cilvēku jautājumi, uz kuriem D.Walstad sniedz atbildes. Šī grāmata dod ļoti labu bāzi akvārijā notiekošo procesu izpratnei. Lai arī ir lietas, kas ir sen jau novecojušas, tomēr pamat lietas ir nemainīgas. Tāpat iesaku arī izlasīt tālāk minētās interneta saites, lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu un citu pieredzi. Un tikai tad ķerties klāt akvāriju startēšanai pēc šādas metodes. Dažādu autoru pieredzes ļoti atšķiras, bet tam nevajadzētu būt šķērslim. Analizējiet! Iegūstiet jaunas zināšanas un pieredzi! Un neaizmirstiet padalīties arī ar mums šajā forumā, kaut vai pie rakstu apspriešanas sadaļas! Lai Jums veicas!!

Interesantākās saites internetā par šo tēmu. 
http://acuariorosa.blogspot.com/2009/04/interview-with-diana-walstad.html Intervija ar slaveno D.Walstad. Iesaku izlasīt! Tā pavisam nedaudz ļaus ieskatīties D.Walstad filosofijā par akvāriju uzturēšanu.
http://www.aquabotanic.com/?p=175 Vēl viena interesanta intervija ar D.Walstad. Interesanti fakti, kā tapusi grāmata ‘’The ecology of  planted aquarium.
http://thegab.org/Plants/setting-up-a-walstad-natural-planted-tank.html Interesanta mājas lapa, kurā parādīta ‘’step by step’’ informācija par akvāriju iekārtošanu pēc D.Walstad metodes. Kā arī parokot dziļāk ir atrodama vairāku akvāriju dienasgrāmatas un informācija par augu audzēšanu zemes substrātā.
http://www.aquariumplantsandsupplies.com/blog/aquarium-tips/low-light-and-low-tech-tank-easy-to-maintain-planted-tank/ Vēl kāda lapa kurā izlasot lielus ‘’ūdens’’ gabalus var sagrābstīt pa kādai interesantai idejai vai faktam.
http://www.plantedtank.net/forums/low-tech-forum/99729-low-tech-tank-show-tell.html Kāda foruma tēma, kurā cilvēki dalās informācijā par saviem low tech akvārijiem. No visiem akvārijiem daži liek aizdomāties, piemēram, kā jums patīk šis akvārijs: http://forums.tfhmagazine.com/viewtopic.php?f=82&t=26507
http://theaquariumwiki.com/Walstad_method Īss kopsavilkums par D.Walstad metodi
http://aqua.web-box.ru/raznoe/sadovaja-zemlja-v-rastitelnom-akvariume Interesanst raksts un interesanta pieredze par dārza zemi akvārijā, krievu valodā.
http://www.aquaforum.ua/showthread.php?t=19237 Krievu valodā, kādā forumā diskusija par Barra metodi saistībā ar low tech akvārijiem.
http://aquaria2.ru/node/83 Kāda krievu autora konkrēta akvārija, konkrēta pieredze iekārtojot akvāriju pēc minētās tehnikas, tikai šoreiz virsējā kārtā izmantojot smilti.
http://www.ekzotika.com/pub7 Informācija krievu valodā par dažādiem grunts veidiem, kādu izvēlēties, kādu nē, un par iespējamiem riskiem. Kā arī par grunts sagatavošanu.
http://www.small-aqua.ru/content/view/4/9/  Interesanta informācija par zemi akvārijā. Minēta konkrēta autora pieredze dienas un nedienas ar šādu akvāriju iekārtošanu. Nobeigumā pāris rindkopas no kāda krievu autora grāmatas par šo tēmu.

http://acuariorosa.com/2009/11/04/interview-with-tom-barr/ Intervija ar T.Barr. Vēl vienu populāru cilvēku, kurš izstrādājis mēslošanas metodes hi tech akvārijiem un kuru ir ieinteresējusi arī D.Walstad piedāvātā metode. Kuru gan viņš ir nedaudz pārveidojis.
http://www.barrreport.com/showthread.php/2817-Non-CO2-methods  T.Barr raksts par akvāriju uzturēšanu neizmantojot CO2, pamatā low tech filosofija.
http://www.sudeepmandal.com/hobbies/planted-aquarium/low-tech-planted-tank-guide/ Interesants raksts, kurā dots ieskats par low tech akvāriju uzturēšanu pēc Barra metodes – izmantojot low tech akvārijiem arī mēslojumu. Pasērfojiet pa tekstā pieejamiem linkiem, tur ir pieejama vēl papildus informācija, arī par glutaraldehīdu.

http://sites.google.com/site/azdhan/thelostworld2 Kāda cilvēka eksperiments iekārtojot low tech akvāriju. Veidots kā akvārija dienasgrāmata – ļoti daudz teksta, visai apnicīgs raksts.

3 komentāri:

  1. Man savā laikā bija 100L "plastmasnieks" (līmētā orgstikla) akvārijs... Jāteic, es diezgan pamatīgi toreiz cīnijos ar aļģēm - bet nebija jau arī pieejama visa šitā zinātne par CO2 un apgaismojuma W/L. Da i jāsaka, saulē viņš man stāvēja (tādā kabatā pie loga, kur viņam tika visa rīta saule)...
    Grunts bez kādiem substrātiem, pa jūrmalu salasīta un novārīta... Nu tāds riktīgais low-tech....
    Bet ne par to ir stāsts.
    Man zem grunts atradās noplūdes sistēma (varēja krievu laikos dabūt tādas plastmasas kasetes, kas dažādās konfigurācijās bija samontējamas) aš veseli divi komplekti. Kopā ar sūknīti, kas diezgan pamatīgu troksni taisija...
    Un te nu sākās brīnumi - ja kaimiņiem akvārijā (kam nebija šādas sistēmas) augi auga salīdzinoši lēnām, tad man savukārt - augšpalekdamies. Nespēju vien ravēt, da i pašās beigās, kad man jau bij apnicis, aizauga pavisam... Zivis vairs starp zālēm bija grūti atrast... Tobiš augiem šitāds ūdens filtrācijas veids (no augšas caur grunti uz leju) kaut kā baigi patikās. Laikam barības vielas ātrāk nosēdās un gruntī dziļāk iekļuva. Un tas viss ņemot vērā, ka nekāda speciālā substrāta jau nebija, da i zināms nebij, ka tāds nepieciešams.
    Principā kādu 10 gadu laikā akvāriju pilnībā restartēju kādas 2 reizes (nu, kad galīgi aļģes pieriebās).
    Nu tas tā, gribēju padalīties ar pieredzi. Principā jau baigais prieks ka arī akvāristi savu ģēlu internetā aktīvi apspriež un šis hobijs kā tāds iet tikai uz priekšu (kaut vai visa tā zinātne kas pa šiem gadiem saradusies...)

    AtbildētDzēst
  2. D.Walstad metode ir īpaša ar to, ka lai to sauktu par Walstad metodi ir jāizpilda rinda nosacījumu. Un tad var teikt, ka akvārijs ir veidots pēc D.Walstad metodes. To arī augstāk aprakstu. Piemēram Jūsu gadījumā diez vai akvārija novietošana saulē bija tas labākais variants. Bet ir jau arī visādi citādi varianti, kā uzturēt akvāriju ar Low tech metodi. Katram savi paņēmieni.
    Manuprāt svarīgi ir saprast kopsakarības un pamatlietas. Un tad jau atkarībā no tā kādu paņēmienu un lietu kopumu pielietojam akvāriju uzturēšanā, varam teikt, ka tā ir viena vai otra vai mūsu personīgā metode. Pieejot pārāk filosofiski šim jautājumam varētu teikt, ka metode ir tā kuras rezultātā akvārijā iestājas līdzsvars...
    Paldies, ka dalījāties arī ar savu pieredzi.

    AtbildētDzēst
  3. Sveiki. Ir doma ko tādu izveidot.Ir 54litru akvārijs un grunts ir bālā krasa bez substrata.Augus stādot zem viņiem tika paliktas mēslojuma nūjiņas. akvŗijs nav tieša saule bet drusku nostak. gaisma ir lampa no diodēm kas satur tikai zilas un sarkanas diodes.filtru domaju nelikt. akvarija doma ir ielaist tikai garneles un dažus neonus.gaismu ieslēgt tik no rita puses jo vakara to apspīdēs saule.

    AtbildētDzēst