trešdiena, 2011. gada 23. marts

PMDD - vienkāršots akvāriju mēslošanas paņēmiens.

PMDD- Kas tas ir?! Un kā to sekmīgi izmantot augu akvāriju izskata uzlabošanai.
Atbilde ir vienkārša. PMDD (Pour man dosing drops)  ir vienkāršots mēslojuma sastāvs sākotnēji paredzēts akvārijiem ar nelielu apgaismojum. Pirmās ziņas par šādu mēslojuma sastāvu un pielietošan parādījās ap 1996 gadu. Pie tam sastāvdaļas ir viegli nopērkamas dārzkopības veikalos (Latvijā - izņemot mikroelementu maisījumu.) Par mēslojuma sastāvdaļām, pagatavošanu, pielietošanas stratēģijām un dozām nedaudz zemāk

Kas jāņem vērā mēslojot akvārijus ar PMDD
Ņemot vērā, ka metode  no paša sākuma ir orientējusies vairāk uz akvārijiem ar nelielu apgaismojumu, tad tas labi redzams arī mēslojuma sastāvā. Atšķiŗībā no Barra metodes, kurā visi elementi ir maksimālās koncentrācijās, mēslošana notika cikliski un ar obligātām ūdens maiņām cikla beigās. Tad PMDD sastāvā neietilpst pat visi makro elementi. Ja Barra metodē mēslots tika ar maksimālajām koncentrāciām nerēķinoties ne ar ko, tad pielietojot PMDD atbilstošā deva katram akvārijam būs jāatrod mēģinājumu ceļā.

PMDD sastāvs
PMDD elementu daudzumi parasti tiek mērīti ēdamkarotēs. Tiek pieņemts, ka 1ēdk.=3tējk.
Sastāvā esošo elementu attiecības laika gaitā ir mainījušās, un noteikti mainās vēl joprojām. Te būs viens no piemēriem:
500ml ūdens kurā šķīdināt vielas
2ēdk, K2SO4  kālija sulfāts
1ēdk MgSO4+7H2O - veikalā prasiet magnija sulfātu,
1ēdk. KNO3 - kālija nitrāts, kālija salpetris.
1ēdk. mikroelementu maisījuma helātu formā, ja tajā nav bora (B), tad nāksies papildus aptiekā iegādāties borskābi.


PMDD pagatavošana 
Pagatavošana ir pavisam vienkārša. Visas augstākminētās devas ir jāizšķīdina  500ml ūdens. Ja ir grūtības izšķīdināt var lietot stipri siltu, bet ne vārošu ūdeni. Var gadīties, ka KNO3 negrib labi sķīst, tādā gadījumā pirms šķīduma lietošanas, tas būs labi jāsamaisa, lai paceltu kālija nitrāta nosēdumus.
Uzmanīgi aprēķiniet cik daudz šķīduma Jums ir nepieciešams. Netaisiet krājumus ilgam laikam! Pirmkārt šķīdumā var sākt vairotie pelējuma sēnes un ja tas būs gatavots kopā ar mikroelementiem, tad dzelzs var oksidēties un no tāda mēslojuma būs maz jēgas. Ja iespējams gatavojiet nedēļas vai divu nedēļu devu. Ja gatavojiet mēneša devu - uzglabājiet to aukstumā un pavisam mazu pudelīti atstājiet pie akvārija, lai vienkāršāk to paņemt un lietot.
Lai ierobežotu dažādu organismu attīstību koncentrātā, tam var pievienot sālsskābi HCl  aptuveni 0,8ml/500ml, var lietot arī kādus pārtikas konservantus.
Uzglabājiet pagatavoto koncentrātu aukstumā, piemēram, ledus skapī - tad tikai parūpējieties lai visi zina, kas tas ir un lai bērni netiek klāt! 
Ja gadījumā kāds izdomā vēl spēlēties ar fosfātiem, tad nekādā gadījumā nejauciet fosfātus klāt mikroelementiem - fosfāti izreaģēs un padarīs dzelzi nešķīstošu un augiem neuzņemamu.


Cik daudz, kādas devas PMDD lietot? 
 Ja Jūsu akvārijā nitrātu daudzums (NO3)  ir aptuveni 3-5 mg/l, tad, pagatavojot koncentrātu, variet lietot 1 ēdk. KNO3 
Lietojot PMDD vēlams, lai akvārijā nitrāti NO3 turētos 2-10 mg/l robežās, optimāli 5mg/l
Ja nitrātu NO3 koncentrācijai ir tieksme tiekties uz nulli, tad pagatavotajā koncentrātā drīkst lietot 2-3 ēdk. KNO3 
Fe koncentrācija vēlama 0,1mg/l
Galvenie elementi kuriem ir vērts sekot līdzi ir nitrātu NO3 un dzelzs Fe koncentrācjas.
Ja dzelzs un nitrātu koncentrācijas būs pareizas tad aptuveni pāris nedēļu laikā, pēc PMDD ieviesēju novērojumiem, iestāsies pārējo elementu līdzsvars. 
Pricipā Jūsu uzdevums mēslojot ar PMDD ir piemeklēt tādas devas koncentrāta, lai turpinot mēslošanu pēc dažām nedēļām iestātos visu elementu līdzsvars - Fe kocentrācija turētos 0,1mg/l, bet NO3 koncentrācija = 2-5mg/l
Laba prakse ir dot nelielu mēslojuma devu katru dienu, nevis vienu lielu devu reizi nedēļā.
Šīs metodse autori neiesaka citādākas elementu koncentrācijas akvārijā, pat Fe koncentrācija 0,2mg/l jau skaitās ārpus ''rāmīša''.
Orientējošas mēslojuma devas uz 40 litriem ir: 1/12ml=~2-3 pilieni dienā
Ja akvārijs ir ar stipru apgaismojumu un CO2 padevi, tad devu var dubultot, tad uz 40 litriem būtu jādod1/6ml=~4pilieni dienā!
Jāsaka gan, ka devas variē ļoti lielās robežās. Daži izmanto hi tech akvārijiem PMDD, bet mēslojuma devas ir mērāmas nevis pilienos, bet jau mililitros. Līdz ar to mans ieteikums ir izvēlēties šādu mēslojuma režīmu tikai akvārijiem bez CO2 un ar nelielu vai vidēju gaismu. Jo akvāriji ar ļoti stiprām gaismām un CO2 padevi nenoliedzami prasīs savādākas proporcijas un droši vien arī fosforu. 


Kas nosaka PMDD lietošanas daudzumu, kā to izrēķināt. 
Sākot lietot PMDD būtu labi, ja pa rokai būtu nitrātu un Fe testi. Ar to palīdzību pāris nedēļu laikā vajadzētu piemeklēt pareizu mēslojuma devu - tādu, lai nitrātu koncentrācija turētos optimāi 5mg/l, un Fe koncentrācija turētos 0,1mg/l
Nitrātu koncentrācija gan var stipri variēt atkarībā no zivju daudzuma un barošanas apjomiem, bet lai vai kā, vēlamā nitrātu koncentrācija ir robežās no 2-10mg/l. 
Ja grūtības sagādā nitrātu savaldīšana, tad jāmeklē iemesli un jāpiekoriģē KNO3 lietošana mēslojuma koncentrāta pagatavošanā. 
Ja KNO3 netiek lietots, tad vienīgais faktors pēc kura vadīties izvēloties mēslojuma daudzumu būs Fe koncentrācija, tā ir 0,1mg/l. 
Konkrētas mēslojuma devas nav iespējams ieteikt, jo devu lielumu ietekmēs zivju daudzums akvārijā, cik bieži un daudz tās tiek barotas, gaismas stiprums, ātraudzīgi, vai lēnaudzīgi augi, ir vai nav CO2 padeve, ūdens maiņas apjomi un vai vispār tiek mainīts ūdens utt.
Vēl jābūt gataviem, ka ne vienmēr vairāk ir labāk. Internetā ir atrodamas ziņas, ka pielietojot šo mēslojumu un sasniedzot Fe koncentrāciju akvārijā 0.4mg/l augu augšana nebūt nepaātrinājās, bet samazinot mēslojuma devu, līdz Fe koncentrācja akvārijā sasniedza 0.1mg/l augu augšana uzlabojās.  Dažreiz der izteiciens ''less is more''

PMDD uzlabotais sastāvs (+PO4)
 Sākotnēji šim mēslošanas paņēmienam netiek izmantots makroelements - fosfors. Tas ir balstīts nedaudz arī uz Lībiga minimuma likumu (Liebig's law of minimum). Taču vēlāk cilvēkiem sākot pielietot šo mēslojumu un attīstoties hi tech akvārijiem auga arī prasības. Un līdz ar to bieži tika likti klāt fosfāti. Kā jau rakstīju sākumā elementu devas mainās, katrs tās piedzen pēc savām vajadzībām, bet nosaukums joprojām paliek tas pats PMDD. Varbūt tas nav īsti pareizi. Jo brīdī kad tiek nodrošināti visi barības elementi un nav viena iztrūkstošā elementa, tad nestrādā pieminētasi Lībiga minimuma likums.Bet es domāju, ka tas ir tieši saistīts ar augošajām prasībām hi tech akvārijiem. Tāpēc es pieturēšos pie klasiskās PMDD receptes. Bet atkarībā no vajadzības protams mēs varam mainīt elementu attiecības vai pievienot fosfātus. Un to arī vajag darīt!!

Internetā ļoti bieži šī mēslojuma sakarā tiek pieminēti vādri ''Sears and Conlin'', kas arī ir lielā mērā šo metodi izstrādājuši. Šie ir tie cilvēki, kas arī pamata recepti lielā mērā ir izstrādājuši balstoties uz Līibiga minimma likumu. Gan jāteic, ka tas bija laikas, kurā, ja nemaldos, sākās domu maiņa par aļģu izraisošajiem faktoriem. Šķiet ap šo laiku zinātne sāka nosvērties par labu fosforam un sāka noliegt dzelzs uzkrāšanos, kā aļģu izraisošu faktoru. Tāpēc ir arī saprotami, kāpēc ir izmantots Lībiga minimuma likums, un no mēslojuma ir izņemts fosfors kā tāds. Bet kā jau tas mēdz būt, šobrīd, kad ''uzdzītie'' akvāriji kļūst tik populāri, un augu augšana akvārijos pateicoties stiprai gaismai un CO2 tiek sasniegta ļoti strauja. Tad vairāk īsti šis mēslojums neder un apgalvojums, ka paaugstināts fosfors izraisa aļģes arī vairāk neiztur kritiku (runāju tieši par Hi tech uzdzītajiem akvārijiem). Jo augi ar savu straujo augšanu it kā samazina fosfora spēju izprovocēt aļģes.
Tāpēc kā jau ar jebkuru metodi vai standartizētu sistēmu ir jāsaprot, ka tās iedarbība nav universāla. Tāpēc izmantojot jebkuru no metodēm mans ietekums vienmēr ir pieņemt dažādo metožu ieteikumus kā skeletu. Bet tālāk apaudzēt to ar savu pieredzi un savām prasībām atbilstošām darbībām.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana